Daudzdzīvokļu ēkās parasti ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, kas nozīmē, ka katram dzīvokļa īpašniekam pieder atsevišķs dzīvokļa īpašums un kopīpašumā esošās ēkas daļas. Visi dzīvokļu īpašnieki veido kopību, kas var pieņemt lēmumus par ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo īpašuma daļu. Lēmumu pieņemšana ir svarīgs process, kura katram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piedalīties, lai nodrošinātu ēkas pienācīgu pārvaldīšanu, uzturēšanu, labiekārtošanu, remontdarbiem, finansēm un citiem jautājumiem.
Lēmumu pieņemšanā parasti tiek izmantota balsošana, kur katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik īpašumu tam ēkā pieder. Savukārt, balsošanu var ierosināt un organizēt mājas pārvaldnieks vai īpašnieki, sasaucot kopsapulci, veicot aptauju vai citā veidā, ja par tādu vienojusies kopība.
Kopsapulces parasti notiek vismaz reizi gadā, bet pēc vajadzības var tikt sasauktas arī biežāk, piemēram, ja jāpieņem lēmumi par steidzamiem remontdarbiem vai finanšu jautājumiem. Lai kopsapulce būtu lemttiesīga, nepieciešams sasniegt kvorumu – pietiekamu dzīvokļu īpašnieku skaitu, kas piedalās sapulcē. Lēmumu pieņemšana parasti notiek ar vienkāršu balsu vairākumu, bet daži lēmumi (piemēram, par kopīpašuma lietošanas kārtību) var prasīt kvalificētu vairākumu – vismaz divas trešdaļas vai vairāk.
Lēmumu pieņemšana aptaujas veidā notiek, izsūtot balsošanas veidlapas uz iedzīvotāju e-pastiem, ievietojot tās pastkastītē vai Būvniecības informācijas sistēmā. Tā pat kā kopsapulcēs – lēmuma pieņemšanai nepieciešams noteikts balsu skaits.
Dzīvokļa īpašuma likums paredz arī iespēju pieņemt lēmums atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā, tā sauktajā “mazākuma balsojumā” kārtībā. To iespējams izmantot lēmumu pieņemšanai par lēmumiem, kuru pieņemšanai nepieciešamas vairākuma balsis gadījumā, ja sākotnējā kopsapulcē vai aptaujā nav sasniegts vajadzīgais kvorums. Atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā var pieņemt lēmumu, ja tajā piedalās vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem (vai to pilnvarotās personas). Lēmuma pieņemšanai atkārtotā kārtībā pietiek, ja “par” nobalso vairāk nekā puse no pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku īpašniekiem.
